1. Viņi atrod savu kopienu citur 13
Piederības sajūta ir viena no pamatvajadzībām, kas veido cilvēka labsajūtu. Sporta fani to iegūst caur komandu, faniem un stadiona enerģiju – tas ir spēcīgs, ātrs un kolektīvs veids. Bet tiem, kuriem sports neinteresē, piederības sajūta rodas citos kanālos: nelielās draugu grupās, radošos hobijos (rakstīšana, zīmēšana, mūzika), tiešsaistes forumos par specifiskām tēmām, grāmatu klubos vai pat klusā pašrefleksijā.
Viņiem nav jāizliekas par komandas fanu, lai justos saistīti – viņi izvēlas autentiskas, dziļākas saites, kurās nav jāspēlē loma un nav jābaidās no noraidījuma, ja komanda zaudē.
Šādas kopienas bieži ir mazākas, bet daudz stabilākas un ilglaicīgākas – tās balstās uz kopīgām vērtībām, interesēm vai dziļām sarunām, nevis uz īslaicīgu emociju viļņiem.
Piemēram, cilvēki, kas regulāri apmeklē šaha klubus, dzejas vakarus vai programmēšanas meetupus, bieži ziņo par daudz stiprāku un ilgstošāku saiknes sajūtu nekā tie, kas balstās tikai uz sezonāliem sporta notikumiem.
