Foto – Shutterstock

Tradicionālās antibiotikas pamazām nepalīdz. Jaunākās maksās 6000-8000 eiro cilvēkam? 0

Pasaulē arvien skaļāk runā par antimikrobiālās rezistences jeb pret antibiotikām nejutīgu baktēriju krīzi: arvien biežāki ir gadījumi, kad cilvēki inficējas ar mikrobiem, kuru uzveikšanai nav zāļu. Ir valstis, kur šāds risks pastāv pavisam sadzīviskā līmenī, turpretī Latvijā situācija ir salīdzinoši laba: pie mums vēl neizplatās baktērijas, kas būtu rezistentas pret visām eksistējošajām antibiotikām, un rezistences problēma galvenokārt koncentrējusies slimnīcu reanimācijas nodaļās. Lai šādu stāvokli vēl kādu laiku noturētu, aktīvi jādarbojas – jāierobežo antibiotiku patēriņš un jābūvē slimnīcas ar individuālām palātām, vērtē Latvijas galvenais infektologs, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.

Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt 30
Lasīt citas ziņas

Vasaras sākumā Rīgā notika IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kurā Uga Dumpis lasīja referātu Kompleksa pieeja antimikrobiālās rezistences pētījumiem slimnīcās. “Par to, ka mēs Latvijā jau apmēram divdesmit gadus pētām slimnīcā iegūtās infekcijas un antibiotiku rezistences problēmas. Parasti tās ir savstarpēji saistītas, jo nereti slimnīcā iegūtās infekcijas izraisa mikroorganismi, kas ir rezistenti pret antibiotikām,” tematu sīkāk paskaidro Uga Dumpis. Stradiņa slimnīcā šajā jomā veikti plaši pētījumi, iesaistot arī, piemēram, antropologus, lai noskaidrotu, kāpēc personāls neievēro prasību par roku dezinfekciju, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai neizplatītos baktērijas. Toreiz noskaidrojies, ka tās nav nezināšanas sekas, bet gan savdabīgs veids, kā slimnīcā strādājošie pauž neapmierinātību ar darba apstākļiem un, viņuprāt, netaisnīgiem vadības lēmumiem.

Latvijā vēl droši

CITI ŠOBRĪD LASA

Baktēriju rezistenci pret antibiotikām izraisa galvenokārt neapdomīga antibiotiku lietošana, ārstējot gan cilvēkus, gan mājlopus: dabiskās atlases ceļā attīstās baktēriju paveidi, kas ir nejutīgi pret antibiotikām, kurām šie mikrobi būtu jānogalē. Šādu mikroorganismu izplatību veicina slikta infekciju kontroles situācija ārstniecības iestādēs, kad rezistentajām baktērijām ir iespēja nonākt no viena pacienta pie otra vai arī pastāv risks ar tām inficēties ķirurģisku procedūru vai operāciju laikā. Inficēšanās nenotiek vienmēr, šis risks atkarīgs arī no operācijas vai manipulācijas veida, piemēram, sirds ķirurģijā tas ir 1–3%, resnās zarnas vai sarežģītu ginekoloģisko operāciju gadījumā 10–20%. “Ja tā ir parasta baktērija, pacients lieto antibiotikas un izārstējas. Problēmas sākas, ja infekciju izraisa baktērija, kas nav ārstējama ar antibiotikām,” teic infektologs. “Tad jārīkojas kā pirmsantibiotiku ērā, visas strutas un infekciju likvidējot ķirurģiski. Tad defekts ir daudz plašāks, atveseļošanās ieilgst un nenorit tik sekmīgi.”

Uz pasaules fona antibiotiku rezistence ārpus slimnīcām Latvijā ir salīdzinoši reti sastopama. Ārsts pastāsta, ka saskaņā ar Baltijas jūras valstīs veikta pētījuma datiem, kas gan vēl nav publicēti, noskaidrojies – ar veselības aprūpi nesaistītu cilvēku zarnu traktā rezistentas baktērijas Latvijas iedzīvotājiem konstatētas visretāk. Izskaidrojums: antibiotikas pie mums lieto salīdzinoši maz, un veselības aprūpes pieejamība nav augstā līmenī. Vēl viens šajā kontekstā labvēlīgs faktors – Latvija nav pārapdzīvota, cilvēki nedzīvo blīvās kopienās, kurās baktērijas viegli pārceļo no cita pie cita. Arī lopkopība, kurā citās valstīs plaši izmanto antibiotikas un kas rada milzu pienesumu antimikrobiālās rezistences problēmai, pie mums nav tik attīstīta.

Pētījumā toties izgaismota cita nevēlama parādība: par daudz lietojam antibiotikas, ārstējot bērnus, bet salīdzinoši maz, ja ar infekcijas slimībām sasirgst gados veci cilvēki. “Patiesībā bērniem bakteriālas infekcijas, kas būtu jāārstē ar antibiotikām, mēdz būt ļoti reti, bet ar veciem cilvēkiem ir otrādi – situācijas, kad antibiotikas jālieto, varētu būt biežāk. Tam ir vērts pievērst uzmanību.”

Apdraud cilvēces attīstību

Pašlaik pasaulē vairs nav tādu baktēriju, kuras nebūtu rezistentas pret antibiotikām, kas izgudrotas to iznīdēšanai. Latvijā tās visas vēl neizplatās, un joprojām pieejamas arī 1–2 veidu antibiotikas, ko izmanto pret citām zālēm nejutīgu mikrobu izraisītu infekciju ārstēšanai. “Piemēram, pie mums slimnīcās ir kāda baktērija, pret kuru iedarbīgas ir tikai vienas antibiotikas. Tās sāka ražot 50. gados un tolaik izmantoja galvenokārt veterinārajā medicīnā. Tad kādu laiku tās bija aizmirstas, bet tagad izrādījušās efektīvas, ārstējot cilvēkus,” turpina Uga Dumpis, vienlaikus akcentējot, ka tamlīdzīgi rezistences gadījumi Latvijā ir salīdzinoši reti. Ir valstis, piemēram, Grieķija un Turcija, kur šajā ziņā jau valda krīze un nonākšana slimnīcas reanimācijas nodaļā saistīta ar ļoti lieliem bīstamu infekciju draudiem.

Vēl kritiskāki ir apstākļi Indijā un Ķīnā, kur rezistences problēma vairs nav tikai slimnīcās, bet arī pastāv ārpus tām. Šajās valstīs antibiotikas gan ražo, gan plaši lieto, ar tām ir piesārņota augsne un ūdens, turklāt valda pārapdzīvotība, tāpēc baktēriju rezistence ir milzīga, visu sabiedrību aptveroša problēma. “Var gadīties, ka sadzīviskā veidā, teiksim, peldoties, iegūst tādu urīnceļu infekciju, ko ar zālēm nevar izārstēt,” ilustrē ārsts un piebilst, ka šādi gadījumi aprakstīti medicīniskajā literatūrā. Tā ir reāla situācija, nevis kaut kas abstrakts, kas varētu notikt kaut kad nākotnē. Pasaules līmenī antimikrobiālo rezistenci uzlūko kā potenciālu katastrofu, kas apdraud cilvēces attīstību. Ne velti pirms nepilniem diviem gadiem ANO Ģenerālā asambleja tika sasaukta antimikrobiālās rezistences sakarībā. Tā bija tikai ceturtā reize ANO vēsturē, kad asambleja notiek saistībā ar kādu veselības tematu; iepriekš šādā līmenī spriests vienīgi par HIV/AIDS, Ebolas vīrusu un neinfekcijas slimību draudiem.

“Tāpēc runā par pēcantibiotiku ēru – ko mēs darīsim, kad nevienas antibiotikas vairs nedarbosies. Uztraukums ir par to, ka vairs nevarēs transplantēt aknas, ielikt protēzes vai veikt citas operācijas, jo šādiem pacientiem būs ļoti augsts risks nomirt neārstējamu infekciju izraisītu komplikāciju dēļ,” Uga Dumpis apraksta situāciju, kas Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr nav arī aiz kalniem – viņaprāt, runa varētu būt par aptuveni piecus gadus tālu nākotni. Pēc viņa teiktā, situācija progresē, un nav pamata cerēt, ka to izdosies apturēt: vēl pirms desmit gadiem visas infekcijas varēja ārstēt un bija virkne iedarbīgu zāļu, bet pašlaik kļūst arvien sliktāk.

Risinājums – vienvietīgas palātas

Tiesa, šajā laika posmā rezistento antibiotiku ierobežošanā Latvijā bijuši arī panākumi, piemēram, izveidota sistēma, kas ļauj laikus pamanīt un iznīdēt pret antibiotikām nejutīga zeltainā stafilokoka izplatību slimnīcās: 2003. gadā no zeltainā stafilokoka infekciju gadījumiem rezistenti bija 40%, patlaban – tikai 3%. Veiksmīgas programmas rezultātā uzlabojusies arī situācija ar rezistento tuberkulozi.

“Tagad ir citas problēmas – gramnegatī-vās zarnu baktērijas, kuras ir vēl rezistentākas par zeltaino stafilokoku un izraisa nopietnus sarežģījumus,” klāsta infektologs. “Tāpēc jāpēta, kuri pasākumi šādas baktērijas vislabāk ierobežo. To mēs jau gadiem esam darījuši, tāpēc zinām, ka zeltainā stafilokoka gadījumā visefektīvākā ir roku dezinfekcija. Gramnegatīvajām nūjiņām ar to nepietiek, to izplatību ierobežot grūti, īpaši tāpēc, ka pie mums slimnīcās ir daudzvietīgas palātas ar kopīgu tualeti.” Nolūkā ierobežot rezistento baktēriju ceļošanu no viena pacienta pie otra, piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē, ceļ jaunas slimnīcas, kurās ir tikai vienvietīgas palātas: izrēķināts, ka tas izmaksu ziņā ir daudz efektīvāk nekā karot ar sekām, ko izraisa rezistentas baktērijas izplatība ārstniecības iestādē. “Stokholmas jaunā slimnīca ir 20 Stradiņa slimnīcas galveno korpusu lielumā, tajā ir tikai vienvietīgas palātas. Šajā milzīgajā ēkā ir tikai 500–600 pacientu gultu, bet zviedri uzskata, kas izmaksu ziņā tas būs efektīvi. Visā Stradiņa slimnīcā ir 850 gultu, četrvietīgas un sešvietīgas palātas. Tādās cīnīties ar rezistentām baktērijām faktiski neiespējami.”

Lielas cerības tiek saistītas ar jaunu antibiotiku radīšanu, taču tiek piemirsts, ka tās ir ārkārtīgi dārgas, – ir runa par inovatīviem medikamentiem, kuriem vēl nav lēto ģenērisko analogu. “Cilvēki pieraduši, ka antibiotikas ir lētas, – viens kurss maksā 5–10 eiro,” lēš Uga Dumpis. “Taču jau tagad ārstēšanas kurss ar jaunākās paaudzes antibiotikām vienam pacientam arī Latvijā izmaksā 6000–8000 eiro. Ja tādu gadījumu, kad palīdzēt spēs tikai šīs zāles, kļūs arvien vairāk, zāļu izmaksas pāris pacientiem jau pārsniegs vienas vienvietīgas palātas ierīkošanu.”

Pašlaik slimnīcās trešā daļa pacientu saņem antibiotikas. Ja šādos daudzumos vajadzēs jaunās, dārgās zāles, veselības aprūpes sistēma drīz vien bankrotēs – šādu drūmu ainu ieskicē infektologs, piebilstot, ka tāpēc galvenais uzdevums ir pēc iespējas ilgāk noturēt līdzšinējo antibiotiku efektivitāti. Tas iespējams, drastiski samazinot šo zāļu patēriņu (dati rāda, ka slimnīcās antibiotikas nepamatoti lieto trešajā daļā, ambulatori – pusē gadījumu). Nepieciešams arī pastiprināt antimikrobiālās rezistences kontroli ārstniecības iestādēs, atbilstīgi jaunajiem apstākļiem pārveidojot infrastruktūru, proti, ierīkojot vienvietīgas palātas. Jāsamazina arī antibiotiku lietošana lopkopībā.

Mūsu eksperts

Uga Dumpis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
TOP 5 bīstami mīti par lieko svaru: tas rada liekos kilogramus, nevis palīdz no tiem atbrīvoties!
Veselam
Bīstamais insults: Laikam ir visbūtiskākā nozīme – simptomi jāzina ikvienam
Veselam
Ēdot regulāri, retāk pārēdīsies. 7 prāta triki slaidākam viduklim
Veselam
TOP 10 kļūdas, kas traucē nomest lieko svaru: izlabo tās un pēc mēneša – pirmie rezultāti
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Centrālā laboratorija: 7 iedzīvotāju aktuālākie jautājumi, lai apmeklētu laboratoriju
“Vetimpex”, izvēršot darbību, maina nosaukumu uz “NovusVet Latvija”
Miega slimības un pieejamie izmeklējumi
Starptautiski sertificēta augstā apkalpošanas kvalitāte “Mēness aptiekā”
Mēness aptieka: Ziemā galvenie jautājumi farmaceitam – kā nesaslimt, pazemināt temperatūru un dziedēt traumas
Kādas kaites var atnest mājās bērnudārznieks, un kā rīkoties?
Mēness aptieka: Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgadā izjutuši atmiņas traucējumus
Cilvēki vienmēr nāks uz aptieku pēc padoma, atbalsta un arī mierinājuma
10 padomi, lai ikdienas gaitām netraucē uzpūties vēders
Mēness aptieka: Sala laikā zāles, uztura bagātinātājus un kosmētiku nevajadzētu atstāt automašīnā vai nekurinātās telpās
Plāksteri – ne tikai uz brūces jeb ceļvedis pareizai plāksteru lietošanai
Veselam
Sagatavoties pārsteigumiem, izbaudīt sabiedrību un nepārēsties jeb 9 speciālistes ieteikumi pirms gadu mijas
Mēness aptieka: Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju decembrī paši cep piparkūkas, vairums pērk gatavas
10 atgādinājumi par ziemas aptieciņai noderīgo
Mēness aptieka: Dāvināt veselībai noderīgo ir populāri
“Centrālā laboratorija” atvērusi jaunu filiāli Carnikavā
VCA vairāk nekā par trešdaļu pieaudzis pieprasījums pēc neirologa konsultācijām
“Veselības centru apvienība” rezidentu programmā sešos gados uzņēmusi gandrīz 50 jaunos ārstus
“Centrālā laboratorija” atvērusi filiāli Jaunajā Teikā
LaMSA rīko profilaktiskus mērījumus diabēta mēneša ietvaros tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Dole” un “Sāga”
Ādas jaunība – vai sasniedzams mērķis?
“NMS laboratorija” pievienosies “Centrālajai laboratorijai”
“Aptieka – mana pasaule un mans liktenis”
Rūpēs par iedzīvotāju vajadzībām “Mēness aptiekas” veic cenu samazināšanu 
10 stratēģijas cukura diabēta komplikāciju attīstības riska mazināšanai
“Centrālā laboratorija”: Vīrieši analīzes veic gandrīz uz pusi mazāk nekā sievietes
Pazīmes un ieteikumi, ja ir kas vairāk par parastu saaukstēšanos
“Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Petrišina – “Gada farmaceits 2023”
OMICRON – kas tas par zvēru? 15 jautājumi un atbildes
Veselības padomi tumšajam gadalaikam
Zudušo seksuālo iekāri meklējot. Kāpēc tā zūd pat jauniem cilvēkiem
TESTS: Tas, kā tu parasti sēdi, atklāj daudz par tavu personību
VIDEO. “X” piedāvā jaunu “atrakciju” – pārbaudi, vai ar tavām plaušām viss kārtībā!
Veselam
5 “trūkumi”, kas dara tevi pievilcīgu
Populārās sausajās brokastīs atrod vielu, kas veicina neauglību. Droši ir tikai bioloģiskie produkti?
TV24
Ginekoloģe dalās ar pieredzi par suņa klātbūtni ārsta praksē: “Suns sagādā priecīgas emocijas un novērš to pirmo stresu”
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
TV24
Smiltēns: Pat tantei ar gurķu burku ir sava loma valsts aizsardzības mehānismā
Interneta lietotāju sašutumu izpelnījies sabiedrisko mediju portālā publicētais “Cūku komikss” par karu Ukrainā
Ukrainas tautas apņēmība un spēks turpina iedvesmot: Lielbritānijas karalis uzrunā ukraiņus
TV24
Vēsturnieks: Globāli sankcijas pret Krieviju ir kļūda – tagad viņi savu naudu vienkārši “groza” iekšienē
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
VIDEO. Atkal satikušies pasaulē garākais vīrietis un īsākā sieviete
VIDEO. Sieviete pārsteidz soctīklotājus, atklājot, ka viņai ir alerģija no ūdens. Kā viņa mazgājas?
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
Veselam
Kad nepieciešamas kompresijas zeķes – pusgarās, garās zeķes vai zeķbikses?
Veselam
“Diemžēl nepasargā pat prezervatīvs…” Kas ir dzemdes kakla priekšvēža slimība un kā to uzveikt?
Datori vai grāmatas? Modernās tehnoloģijas – tas ir labi, bet kam tagad sāk pieslieties zinātnieki?
Veselam
Blakšu zāle koriandrs un sarežģītais muskatrieksts. Kādas kaites palīdzēs ārstēt?
Veselam
Ķiploka un sīpola radinieks – laksis. Ieteikumi no tautas dziedniecības pūra
Veselam
Kādi medikamenti var ietekmēt analīžu rezultātu? Skaidro ekspertes
Veselam
Zaļais kurss – tendence, kas veicinās integrēt tehnoloģiskos jauninājumus ikdienas medicīnas praksē
TV24
Rektore par izglītības reformu: Sanāk, ka mēs gribam, lai ārpus Rīgas nekas nenotiek un visi koncentrējas tikai Rīgā
23:00
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
22:37
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
22:07