
Tā ir ne tikai izklaide! Seši hobiji, kas palīdz justies labāk – gan fiziski, gan emocionāli 0
Steidzīgajā ikdienā bieži aizmirstam par sevi. Tomēr eksperti norāda, ka hobiji var būt ne tikai izklaide, bet arī būtiski uzlabot mūsu emocionālo un fizisko labsajūtu.
1. Gatavošana
Gatavojot ēdienu, mēs ne tikai barojam ķermeni, bet arī prātu. Pētījumi rāda, ka gatavošana var uzlabot garastāvokli, mazināt stresu un veicināt sociālo saikni. Turklāt tā palīdz attīstīt ēdiena sagatavošanas prasmes, kas saistītas ar labāku uzturu un noskaņojumu.
2. Radošās aktivitātes
Zīmēšana, gleznošana vai roku darbi var ievērojami uzlabot pašsajūtu. 2016. gada pētījums liecina, ka cilvēki, kuri vismaz divas stundas nedēļā nodarbojas ar mākslu, izjūt ievērojami labāku garīgo labsajūtu nekā tie, kuri to nedara. Radošie hobiji var arī kalpot kā labs veids uzmanības novēršanai no stresa faktoriem.
3. Meditācija
Meditācija un apzinātība ir zemes vingrinājumi, kas stimulē maņas un var būt nozīmīgi vispārējai garīgajai veselībai un dzīves kvalitātei. Pētījumi rāda, ka meditācija var palīdzēt mazināt stresu, uzlabot koncentrēšanos un veicināt emocionālo līdzsvaru.
4. Fiziskās aktivitātes
Fiziskās aktivitātes, piemēram, skriešana, joga vai pārgājieni, ir lielisks veids, kā uzlabot garastāvokli. Tās palīdz atbrīvot endorfīnus – ķermeņa dabiskos pretsāpju līdzekļus un var palīdzēt tikt galā ar stresu un trauksmi. Jebkura veida fiziskā aktivitāte ir laba gan garastāvoklim, gan smadzenēm, gan vispārējai veselībai.
5. Dārzkopība
Audzēšana piedāvā virkni priekšrocību, kas var padarīt jūs laimīgāku. Laika pavadīšana ārā saulē var paaugstināt serotonīna līmeni, smadzeņu ķīmisko vielu, kas atbildīga par garastāvokļa uzlabošanu. Maiga kustība un svaiga gaisa ieelpošana arī uzlabo nerva tonusu, kas spēlē lomu garastāvokļa regulēšanā.
6. Jauna hobija apguve
Jauna hobija apguve var būt lielisks veids, kā uzlabot garastāvokli. Tas palīdz stimulēt smadzenes un veicina neiroplastiskumu – smadzeņu spēju reorganizēties, veidojot jaunus neironālos savienojumus. Hobiji arī saistīti ar samazinātu demences un kognitīvās pasliktināšanās risku vecākiem pieaugušajiem, savukārt hobiju praktizētājiem visos vecumos ir uzlabota koncentrēšanās spēja.
Kā atrast laiku hobijam?
Ja šķiet, ka nevarat atrast laiku hobijam, eksperti iesaka sākt ar nelielām devām, izbaudiet aktivitāti 15 vai 20 minūtes un ierakstiet to savā kalendārā kā jebkuru citu tikšanos, lai nepalaistu garām laiku sev. Nav pareiza vai nepareiza veida, kā nodarboties ar hobiju, tas ir paredzēts izklaidei, tāpēc veidojiet to tā, lai tas vislabāk atbilst jums.