Ko darīt, ja trīs dienas ir pagājušas, taču domas par pašnāvību neatstājas? 0
Laiks nespēj izārstēt visas brūces, vismaz ne ļoti ātri. Noliekot malā trīs dienu likumu, tev nebūtu jābeidz sava dzīve tad, ja domas par to neatkāpjas arī pēc trīs dienām.
Dažkārt trīs dienas ir ilgs laiks. Daudz kas var notikt. Sajūtas var mainīties. Perspektīvas var mainīties.
Vēlmi pārtraukt savu dzīvi šajās trīs dienās var mazināt izgulēšanās, sarunas ar draugiem vai ar palīdzības telefona speciālistiem, kā arī vienkārša garastāvokļa maiņa.
No otras puses, trīs dienās ir grūti mainīt savas idejas par visu dzīvi. Ja pēc trīs dienām vēl joprojām piemeklē domas par nāvi, lūdzu, meklē palīdzību.
Sazinies ar kādu, vienalga – nepazīstamu svešinieku, palīdzības telefonu vai cilvēkiem tiešsaistē.
Ko tālāk?
Pat ja ievērosi trīs dienu likumu un pašnāvība vairs nešķitīs vienīgā iespēja, domas par to var atgriezties vai pastāvēt joprojām.
Visbeidzot, lai izdzīvotu, šādām domām uzbrūkot, ir vajadzīgs kas vairāk.
Iespējams, tev ir jāatklāj iemesli, lai dzīvotu. Ja sajutīsi cerību un no jauna atklāsi prieku, būsi palīdzējis sev.
Taču visvairāk tevi var stiprināt un palīdzēt runāšana par pašnāvnieciskām domām un iemācīšanās tikt ar tām galā.
Labs sākums
Trīs dienu likums ir labs sākums. Tas ne tikai var glābt tavu dzīvību, bet arī ar pārsteidzošu skaidrību atklāt, kā pašnāvnieciskas domas kļūst mazāk intensīvas.
Šīs trīs dienas var parādīt, ka vismaz pašnāvniecisku domu spēks, ja ne pašas domas ir īslaicīgas.
Tās var mainīties, tieši tāpat kā tavs garastāvoklis un tava dzīve.
Avots: speakingofsuicide.com
