Foto: pexels.com

2030. gads: Ik sekundi izmetīsim 66 tonnas ēdiena, katrs desmitais cietīs badu 1

Nesen publicētais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojums par panākumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā atklāj drūmu ainu: pasaule nemaz nevirzās pretī ilgtspējīgas lauksaimniecības, pārtikas drošuma un uzlabota uztura mērķiem.

Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
Lasīt citas ziņas
„Ir redzams, ka četrus gadus pēc mērķu nospraušanas regress ir kļuvis par normu attiecībā gandrīz uz visiem rādītājiem.

Milzums ļaužu turpina ciest badu, bet tikmēr līdz 2030. gadam mēs būsim sasnieguši līmeni, kad ik sekundi tiek izmestas 66 tonnas ēdiena,” komentē uzņēmuma „ImmerGroup”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu„Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika.

CITI ŠOBRĪD LASA

2019. gada pārskats par pārtikas drošuma un uztura stāvokli pasaulē liecina, ka badacietēju skaits pakāpeniski palielinās un pašlaik nepietiekams uzturs ir aptuveni 820 miljoniem planētas iedzīvotāju. Vissatraucošākā situācija ir vērojama Āfrikā, kur kopš 2015. gada šis rādītājs nedaudz, bet nemitīgi aug gandrīz visos reģionos un ir sasniedzis 26,5 % un 30,8 % badacietēju attiecīgi Centrālāfrikā un Austrumāfrikā.

„Zinātnieki prognozē, ka līdz 2050. gadam pasaulē būs jau 10 miljardi iedzīvotāju.

Ja jau tagad tik daudz ļaužu cieš badu, kā mēs plānojam pabarot par 20 % vairāk planētas iedzīvotāju?” vaicā I. Mirošņika. Pirmkārt, ir jāsāk taupīgāk rīkoties ar pārtikas produktiem. „Pašlaik mēs saražojam pietiekami daudz ēdiena, lai pabarotu visus planētas iedzīvotājus, bet pēc tam trešdaļu šo produktu izmetam atkritumos. Tagad izmestā ēdiena daudzums ir 1,3 miljardi tonnu gadā,* bet līdz 2030. gadam tas palielināsies jau līdz 2,1 miljardam tonnu. Tas ir, mēs ik sekundi izmetīsim 66 tonnas pārtikas.

Ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi pārtikas atkritumos izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet gan mājsaimes,” paskaidro iniciatīvas„Save Food”pārstāve Latvijā. „Ir jāsaprot, ka izmests ēdiens nozīmē ne tikai nepieļaujamu izšķērdību, bet arī negatīvu ietekmi uz vidi: pirmkārt, tāpēc, ka produktu ražošanai tiek patērēti dabas resursi un ar ražošanu saistītie procesi piesārņo planētu, otrkārt, tāpēc, ka, ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tā būtu trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu izplūdes avots.”

Mums, patērētājiem, ir jāiepērkas pārdomātāk, lai nevajadzētu izmest ēdiena pārpalikumus.

Turklāt ir jāizvēlas tāds iesaiņojums, no kura var pilnīgi izņemt produktu. Piemēram, stikla vai plastmasas pudelēs var palikt aptuveni 15 % produktu — kečupu, mērču un tamlīdzīgu —, ko mēs gluži vienkārši izmetam.

Savukārt Eiropas pārtikas veikalos, restorānos un viesnīcās ir daudz ļoti interesantu pārtikas taupīšanas iniciatīvu. Piemēram, kādā Nīderlandes veikalu tīklā tiek īstenota kampaņa„Waste Is Delicious”, kurā produkti, kas sāk bojāties, tiek izmantoti jaunu preču ražošanā: no āboliem gatavo sidru, no tomātiem — kečupu, no maizes un kartupeļiem — alu.

Foto: Maridav/Shutterstock

Bet zviedru jaunuzņēmums „Karma – Rädda mat” ļauj mazumtirgotājiem, restorāniem un konditorejām tirgot nepārdoto ēdienu (pašlaik jau 295 tonnas!) ar lietotnes palīdzību, kas darbojas Parīzē, Londonā un 150 Zviedrijas pilsētās. Programmas lietotāji par puscenu pasūta līdzņemšanai ēdienu, kas citādi nonāktu atkritumos. Šo lietotni jau izmanto pusmiljons ļaužu un vairāk nekā divi tūkstoši uzņēmumu.

Otrkārt, ir jāattīsta lauksaimniecība un inovatīvu metožu izmantošana tajā, citādi ar badu nevarēs tikt galā.

„Mūsdienu lauksaimniekiem ir jārisina vairākas nopietnas problēmas reizē,” norāda „ImmerGroup” prezidente Irīna Mirošņika. „Nepārtraukti augošais Zemes iedzīvotāju skaits, globālās sasilšanas sekas un lauksaimniecības zemju noplicināšanas risks prasa vienlaikus paaugstināt ražību, palielināt zemkopības efektivitāti un pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret augsni. Tas nav viegls uzdevums.”

Šī bija pirmā sezona, kad lauksaimnieki izmantoja inovatīvu risinājumu — bionoārdāmu plēvi augsnes mulčēšanai. Ar mitruma aizturēšanu augsnē šī plēve par 30 % samazina laistīšanu, kas lieliski saskan ar ANO ūdens taupīšanas mērķiem, un paaugstina ražību par 17–30 % atkarībā no kultūras, kurai to izmanto.

Vasaras miežu lauks.
Foto: laukos.lv

Tāpat svarīgi, ka, izmantojot jauno tehnoloģiju, mēslojums iedarbojas par līdz pat 20 % efektīvāk un kultūras var sēt vai stādīt 2–3 nedēļas agrāk, nebaidoties no agrām pavasara salnām.

„Tādā veidā var iegūt agru un sevišķi agru ražu. Lauksaimnieki, kas šogad izmēģināja jauninājumu, sasniedza arī iespaidīgu ekonomisko efektu — gandrīz septiņkārtīgu ieguldījumu atdevi! Ar plēves izmaksām aptuveni 550 eiro uz hektāru papildu peļņa no agrās ražas pārdošanas sasniedza 3 600 eiro no hektāra,” stāsta „ImmerGroup” prezidente un iniciatīvas „Save Food” pārstāve un piebilst, ka parasti visi vēlas zināt, cik draudzīgs dabai ir šis risinājums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jaunā augsnes mulčēšanas plēve ir bionoārdāma. Tas nozīmē, ka sezonas beigās tā sadalās par ūdeni, ogļskābo gāzi un humusu, tāpēc tā nav jāsavāc un jāutilizē. Turklāt tiek samazināta vai pilnīgi izslēgta herbicīdu izmantošana, kas ir sevišķi svarīgi bioloģisko produktu ražotājiem un daudziem patērētājiem, kas augstu vērtē bioloģiski tīru pārtiku.

„ANO jaunākajā pētījumā ir norādīts, ka mēs vairs nevaram atļauties bezatbildīgi izturēties pret dabas resursiem un pārtikas produktiem. Mums visiem ir jāmaina paradumi un jāizmanto inovatīvi, videi draudzīgi risinājumi, citādi cilvēce vienkārši nespēs izdzīvot,” rezumē I. Mirošņika.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Skatītājs par ēdināšanu skolās: Ēdāju ir maz, ēdienu tikai sacūko
“Neesam gatavi masveidā ārstēt politraumas.” Saruna ar traumatologu Andri Vikmani
Jautā skatītājs: Ārsti dažreiz ir tik augstprātīgi un rupji! Vai viņu attieksme mainītos, ja paaugstinātu algas?
Plāno izmaksāt prāvas kompensācijas tiem, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas pasliktinājusies veselība 55
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
VIDEO. Tūlītēja atmaksa! Tūrists iemet ūdens pudeli šimpanzes mītnē. Dzīvnieks sadusmojas un iemet to atpakaļ tūristu pūlī 6
Pārnes biznesu uz Saeimu: deputāte Vīksna iesaista vīna reklamēšanā Saeimas priekšsēdētāju Smiltēnu un ministru Sprindžuku 48
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Mēness aptieka: Kuri dabas līdzekļi izmantojami stresa ietekmes mazināšanai
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem 1
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā 1
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk 10
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē 9
Kā salviju izmanto veselībai 3
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai 8
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu 12
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai 6
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai 3
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties 5
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā 3
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus 3
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne 5
„Mēness aptiekas” sveicieni Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistus spēcinās sasniegumiem jaunajā gadā
Ziedot līdzekļus kādas personas ārstēšanai nākamgad paredz 10% iedzīvotāju 1
Lai elpotu – vajadzīga dzelzs 6
Kāpēc laba dāvana svētkos ir vitamīni un grāmata 9
Cukura diabēts – gluži kā vēl viens pamatdarbs. Kā ar visu tikt galā? 1
„Mēness aptieka”: sievietes sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlas aptiekās un specializētos veikalos, bet vīriešiem iecienītāki lielveikali 4
Ķengaragā notiks bezmaksas mērījumi sirds veselības profilaksei 5
“Veselības centru apvienība” izstādē “Medbaltica 2022” piedāvā inovatīvas diagnostikas un ārstēšanas iespējas 3
Elastīgas no silikona izgatavotas menstruālās piltuves. Kāpēc tās kļuvušas tik pieprasītas? 12
A un B plāns uzturvielu un vitamīnu nodrošināšanai
7 ieteikumi līdzsvara treniņam un kritienu profilaksei ziemā 2
Četras veselīgas apņemšanās adventes laikam 15
Mēness aptieka: Katram piektajam pēc glikozes līmeņa kontroles iesaka apmeklēt ārstu 1
Aicina noteikt glikozes līmeni asinīs un uzzināt, kā mazināt diabēta risku 1
Mēness aptieka: 26% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā – sabiedrībā to pazīšanas prasmes un vākšanas tradīcijas mazinās 2
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 134
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk 24
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku 25
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns? 8
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
Ko Krievija par katra “Leopard” iznīcināšanu sola saviem karavīriem? To pašu, ko senākos laikos
VIDEO. Portugālē mazā ciematiņā atrasts visvecākais dzīvojošais suns pasaulē. Viņa vecums pārspēj visus zināmos rekordus
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Tanku piegāde Ukrainai var notikt jebkurā brīdī – Vācija apstiprinājusi “Leopard 1” piegādi no rūpnīcu krājumiem
“Jums neērti nav?”: TV personība Žaklīna Cinovska nikna uz Latvijas bankām, kas turpina pelnīt Ukrainā
KNAB lietā par kukuļošanu Ropažu pašvaldībā, iespējams, iesaistīti arī deputāti 5
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Lapsa: Tas nav vienkārši apkaunojums, ka valsts nespēj izsniegt saviem pilsoņiem pases un ID kartes
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Kļuvis zināms, cik daudz dzīvojamās mājas cietušas Jēkabpils novada plūdos
16:20
KNAB lietā par kukuļošanu Ropažu pašvaldībā, iespējams, iesaistīti arī deputāti 5
15:47
Ko Krievija par katra “Leopard” iznīcināšanu sola saviem karavīriem? To pašu, ko senākos laikos
15:42