Grāmata “Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā” autore Maija Jankovska (1984) ir filozofe un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kuras pētniecības interešu centrā ir sociālās filozofijas tēmas – sabiedrības integrācija, solidaritāte, racionālas diskusijas loma demokrātiskā sabiedrībā.
Grāmata “Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā” autore Maija Jankovska (1984) ir filozofe un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kuras pētniecības interešu centrā ir sociālās filozofijas tēmas – sabiedrības integrācija, solidaritāte, racionālas diskusijas loma demokrātiskā sabiedrībā.
Foto: Timurs Subhankulovs

FOTO: grāmatas “Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā” atvēršanas svētki 0

Jūnija sākumā klajā tiek laista grāmata “Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā”. Tās mērķis ir tuvināt skatienu konkrētu veco cilvēku dzīvei, izgaismojot to, kā viņi vada savas vecumdienas, kas viņiem ir svarīgi, kas sagādā raizes, kas – priekus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
Ir jāatzīst, ka daudziem cilvēkiem ir ļoti virspusējs un paviršs priekšstats par to, kā tad dzīvo mūsu līdzcilvēki un kas veido viņu ikdienu.

Esam ieraduši uz senioriem nereti lūkoties no atsvešināta un priekšmetiskojoša skatpunkta, koncentrējoties vien uz sociāla un ekonomiska rakstura izaicinājumiem. Tomēr veco cilvēku stāsti ir kas vairāk – viņu ikdienu un pasaules uztveri, viņu dzīves pieredzi pamatā veido tikpat ikdienišķas lietas kā jebkuram cilvēkam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī pētījumā ir izmantoti statistikas dati, tajā vecumdienas skaidrotas no antropoloģiskas un filozofiskas perspektīvas, akcentējot konkrētā indivīda pieredzi.

Grāmata "Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā" atvēršanas svētki

Šāda pieeja nepieļauj vispārinājumus, tādējādi neļauj pazaudēt cilvēkus aiz skaitļiem un datiem, taču padara redzamu indivīdu, caur tekstu nodibinot personiskas attiecības ar šī pētījuma varoņiem.

Grāmata ir iedalīta piecās nodaļās, katrā no tām padziļināti analizējot pieredzes stāstus un datus – pirmās divas ir vecumdienu problemātiku raksturojošas, bet trīs nodaļas izgaismo būtiskus vecumdienu fenomenus, kas ļauj paraudzīties uz šo mūža periodu dzīvi iekļaujošā skatienā.

Vienlaikus šis pētījums atgādina, cik svarīgi ir solidarizēties ar senioriem, mainot vārda “vecums” negatīvo konotāciju.

Grāmata balstās empīriskā pētījumā, kuru pēc grāmatas izdevēja, mediju aģentūras “Creative Media Baltic” pasūtījuma 2019. gada sākumā veica antropologu grupa no pētniecības kompānijas “Jaunrades Laboratorija” (grupas pamatsastāvu veidoja Elīna Ozoliņa, Anita Beikule, Elīna Sustenberga un Zane Ābelīte-Medne).

Šajā kvalitatīvajā pētījumā piedalījās 14 personas vecumā no 58 līdz 81 gadam no dažādiem Latvijas reģioniem. Grāmatā izmantoti arī Centrālā statistikas biroja datu analīzes rezultāti.