Vienam puķe, citam – alergēns! Par iesnām, elpas trūkumu un izsitumiem pavasarī 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reizēm imūnsistēma uz ziedputekšņiem, pārtiku vai kādu ķīmisku vielu var reaģēt pārspīlēti – ar iesnām un acu asarošanu, elpas trūkumu, ādas niezi, tūsku vai izsitumiem. Lai gan apkārtējā vidē ir ļoti daudz dažādu kairinātāju, alerģisku reakciju parasti izraisa tikai daži no tiem.
Deguns tek katru pavasari
“Ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes simptomi atkārtojas gadu no gada vienā un tajā pašā laikā,” stāsta Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergologs, internists Verners Lozovskis. Pirmo alerģijas vilni izraisa alkšņu, bērzu un pieneņu ziedēšana, kas ilgst no marta līdz pat maija beigām, otrais vilnis seko vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles – timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas, bet trešais nezāļu ziedēšanas laikā rudenī.
“Ziedputekšņu alerģijas simptomi ir iesnas, acu graušana, asarošana, apsārtums, var būt klepus, apgrūtināta elpošana, aizdusa. Turklāt alerģiskais process var skart ne tikai deguna un acu gļotādu, bet arī bronhus, izraisot bronhiālo astmu,” norāda alergologs. Daļai pacientu simptomi izpaužas tikai vienas noteiktas augu sugas, piemēram, bērzu ziedēšanas, taču dažiem tie var ilgt no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.
Ja ziedputekšņu alerģiju neārstē, alergēnu loks ar laiku paplašinās un imūnsistēma sāk pārspīlēti reaģēt, nonākot saskarē ar putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām vai kādu noteiktu pārtikas produktu, piemēram, riekstiem.
Alergologs stāsta, ka apmēram piektdaļai polinozes pacientu ar laiku parādās alerģiska reakcija pret dažiem pārtikas produktiem. Piemēram, pacientiem ar alerģiju pret alkšņu vai bērzu ziedputekšņiem, tā ir arī burkāniem, āboliem, selerijām, avokado. Vieglākos gadījumos to lietošana var radīt lūpu pietūkumu, dedzināšanu vai izsitumus mutes rajonā, bet reizēm arī iesnas, klepu, gremošanas un rīšanas traucējumus vai astmas lēkmi.
Izplatīti alergēni ir mājdzīvnieku – kaķu vai suņu – spalvas, mājas putekļu ērcīšu izdalījumi, kurus bagātīgi satur gultas matrači un segas, pelējuma sēņu sporas, kurām labvēlīga vide ir mitras, slikti vēdinātas iekštelpas, piemēram, pagrabs vai vannasistaba, siltos, lietainos laika apstākļos no maija līdz augustam tās ir praktiski visur – gan augsnē, gan uz augiem, piemēram, labības.
Dažiem cilvēkiem alerģiskā reakcija uz kukaiņu – bišu vai lapseņu – indi var būt ļoti spēcīga un bez sāpēm un pietūkuma sadzeltajā vietā izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu. Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas var beigties pat ar nāvi.
Lai noteiktu, kurš alergēns izraisa neadekvāto organisma reakciju, un piemeklētu atbilstošu ārstēšanu – sākot ar profilaktisku izvairīšanos un medikamentozu simptomu mazināšanos un beidzot ar specifisko imūnterapiju, tiek veikti ādas dūriena testi, specifisko IgE antivielu noteikšana asinīs, bet sarežģītākos gadījumos arī molekulārā asins parauga analīze (tiek noteiktas IgE antivielas pret atsevišķām alergēna, piemēram, piena produktu, molekulām).
Laboratorijas piedāvā arī vairākus alerģiju noteikšanas paneļus, vienlaikus pārbaudot nepanesību pret vairākiem desmitiem dažādu alergēnu. Daļu no tiem apmaksā valsts, ja ir pneimonologa, bērnu pneimonologa, alergologa, bērnu alergologa, imunologa, bērnu gastroenterologa vai pediatra nosūtījums.
Alerģija un vakcinēšanās
Ik pa brīdim izskan ziņas no ārzemēm, ka pēc vakcinēšanās pret Covid-19 vairākiem cilvēkiem novērota smaga alerģiska reakcija. Vai tiem, kuri jau cieš no alerģijas, ir pamats satraukumam?
“Ja ir alerģijas pret pārtiku, insektu kodumiem, lateksu, kontaktalerģijas, alerģisks rinīts, ekzēmas un astma, vakcinēties pret Covid-19 ir droši, un tas nekādi neietekmēs retos gadījumus, kad var būt nopietna alerģiska reakcija pēc vakcīnas. Vakcīna nesaasina arī citas alerģiskās izpausmes,” uzsver Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
“Piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuriem iepriekš bijusi anafilakse no citām injicējamām zālēm, kuras ievadītas intramuskulāri, intravenozi vai subkutāni ievadāmām. Vakcinēties var arī šie cilvēki, taču viņiem tiks pievērsta papildu piesardzība un uzmanība. Pirms vakcinācijas būtu nepieciešama individuāla ārsta konsultācija, kurā jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski, bet pēc tam šie cilvēki 30 minūtes jānovēro – tas ir laiks, kad parasti var notikt nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, anafilakse.”
Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem četru stundu laikā pēc vakcīnas saņemšanas ir tūlītēja neanafilaktiska alerģiska reakcija – nātrene, angioedēma, klepus, sēkšana –, rekomendē, otro reizi potējoties, saņemt cita ražotāja vakcīnu. Dace Zavadska atgādina, ka visās vakcinācijas vietās ir pieejamas ārsta konsultācijas, bet ikviens pēc vakcinācijas saņemšanas tiek 15 minūtes novērots.
Vai alerģiskas reakcijas pēc vakcinācijas ar Latvijā pieejamām Covid-19 vakcīnām vidēji ir tikpat biežas kā pēc izsenis lietotajām gripas, ērču encefalīta vai pneimokoku vakcīnām?
“Visbiežākās vakcīnu, tostarp pret Covid-19, blaknes parasti ir vieglas vai vidēji smagas un pāriet dažu dienu laikā pēc vakcinācijas. Visbiežāk pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas ir gripai līdzīgi simptomi – sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, sāpes muskuļos un locītavās, drebuļi un drudzis, ierastas reakcijas, kuras var parādīties pēc jebkuras vakcīnas saņemšanas.
Pētījumi liecina, ka atsevišķas blaknes, piemēram, paaugstināta temperatūra, drudzis, sāpes injekcijas vietā, var būt izteiktākas tieši gados jaunākiem cilvēkiem. “Pfizer/BioNTech”, kā arī “Moderna” izstrādātajām vakcīnām blakusparādības mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās, bet “AstraZeneca” vakcīnai – pēc pirmās devas,” stāsta Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece, piebilstot, ka šobrīd skaitliski vairāk saņemti blakusparādību ziņojumi par vakcīnām pret Covid-19, jo iedzīvotāji pandēmijas laikā aktīvāk pievērš uzmanību savam veselības stāvoklim un ziņo par novērotajām reakcijām.
Aģentūra šobrīd nav saņēmusi nevienu ziņojumu par smagu anafilaktisku reakciju un nav apstiprinājusi nevienu gadījumu, kad vakcīna pret Covid-19 būtu izraisījusi anafilaksi kādam Latvijas iedzīvotājam. Visa informācija par saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem reizi nedēļā tiek atjaunota Zāļu valsts aģentūras mājas lapā. Līdz 11. aprīlim bija saņemti 840 ziņojumi par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām.
