Dvīņi zaudēja redzi jau jaundzimušo inkubatorā. “Ko tas dotu, ja gudrotu – kāpēc tā?!” 0
Lietuviešu dvīņi Vītauts un Pauļus stāsta par savu dzīvi, kurā redzes zaudēšana jaundzimušo inkubatorā nav apturējusi viņu vēlmi pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un sasniegt mērķus. Viņu stāsts ir par neatlaidību, pielāgošanos un filozofisku skatījumu uz dzīvi, kas palīdz pārvarēt izaicinājumus, par šiem brāļiem un viņu stāstu plašāk raksta medijs 15min.lt.
Vītauts un Pauļus piedzima priekšlaicīgi, un, lai izdzīvotu, viņi tika ievietoti inkubatorā.
Diemžēl skābekļa terapija, kas tolaik bija standarta procedūra, izraisīja tīklenes bojājumus, kā rezultātā abi brāļi zaudēja redzi. “Mēs nezinām, kā ir redzēt pasauli, tāpēc neizjūtam, ka kaut kas būtu zaudēts,” saka Vītauts.
Viņi uzsver, ka bērnībā vecāki un apkārtējie palīdzēja viņiem justies kā parastiem bērniem, nevis kā “invalīdiem”.
Brāļi mācījās parastajā skolā, kur pielāgoja mācību procesu, izmantojot Braila rakstu un audioierakstus. “Skolotāji sākumā bija nobijušies, bet mēs pierādījām, ka varam,” atminas Pauļus.
Tagad abi studē universitātē – Vītauts apgūst filozofiju, bet Pauļus – informācijas tehnoloģijas.
Vītauts stāsta, ka filozofija viņam palīdz pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. “Ja visu laiku domāsi, ka varēja būt citādi, tu neko nesasniegsi. Jādzīvo tagadnē,” viņš saka. Pauļus piebilst, ka tehnoloģijas, piemēram, ekrānlasītāji un balss vadības sistēmas, ir ievērojami atvieglojušas ikdienu, ļaujot viņiem būt neatkarīgiem.
Viņi aktīvi iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, piedalās neredzīgo sporta pasākumos un pat vada podkāstu, kurā dalās ar pieredzi un iedvesmo citus. “Mēs gribam parādīt, ka redzes trūkums nav šķērslis. Viss ir par attieksmi,” uzsver brāļi.
Vītauts sapņo kļūt par akadēmiķi vai rakstnieku, bet Pauļus vēlas strādāt IT nozarē, izstrādājot risinājumus, kas atvieglo dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti. Abi ir vienisprātis, ka galvenais ir nepadoties un izmantot pieejamās iespējas. “Dzīve ir tāda, kādu tu to veido,” saka Vītauts.
Plašāks stāsts atrodams 15min.lt
