Koki izdala terpēnus: atrodoties mežā cilvēks tos ieelpo un ievērojami atjauno imūnsistēmas “killeršūnas” 27
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas uztura speciāliste Anne Fleka grāmatā “Enerģija! Veselīgs ceļš ārā no noguruma labirinta”, kas Vācijā kļuvusi par dižpārdokli, raksta par slēptajiem cilvēku enerģijas zagļiem un nepārejošā noguruma cēloņiem, skaidro, kā varam spēcināt šūnu un orgānu funkcijas, pareizi attīrīties un, izmantojot dabas spēku, sākt dzīvot pilnvērtīgi un enerģijas pilni. Grāmatu latviešu valodā izdevusi izdevniecība “Latvijas Mediji”. Šajā lappusē publicējam fragmentu no grāmatas nodaļas, kurā autore runā par pareizas elpošanas nozīmi, kā arī iesaka vairāk doties dabā.
Pareiza elpošana
Vienkāršākais veids, kā sajust enerģijas pieplūdumu, ir jūsu rīcībā katru dzīves sekundi jebkurā pasaules nostūrī – tā ir jūsu elpošana! Mūsu dzīve sākas un beidzas ar elpas vilcienu. Kopā rēķinot, dzīvojot 80 gadus, elpojam apmēram 841 miljonu reižu (28 800 elpas vilcienu x 365 dienas x 80 gadu). Elpojot mēs uzņemam skābekli, kas ir eksistenciāli nepieciešams dzīvei. Elpošana kontrolē visas orgānu funkcijas un organisma enerģijas vielmaiņu. Ja izmantojam to apzināti, tā var nodrošināt optimālu organisma darbību un vairot enerģiju. Pareiza elpošana ne vien mazina nogurumu, bet pat novērš pilnīgu sabrukumu.
Pareiza elpošana? Vispirms jau tai ir saistība ar stāju.
Bieži vien mēs sēžam sakņupuši pie datora un kustamies tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Taču ne tikai slikta stāja kļūst par enerģijas līmeņa grāvēju.
Daudzi no mums elpo par seklu, virspusēji krūtīs un izmanto vidēji tikai divdesmito daļu no aptuveni 750 miljoniem plaušu alveolu.
Pareiza elpošana ir vienīgais ceļš, kā sevi apgādāt ar optimālu daudzumu skābekļa. Fakts ir tāds, ka ar vienu garu un dziļu ieelpu vēderā varat ieelpot 6–10 reizes vairāk gaisa nekā ar vienu normālu un seklu elpas vilcienu. Turklāt dziļā elpošana ar vēderu regulē veģetatīvo nervu sistēmu un izslēdz iekšējos trauksmes signālus. Tas atslogo virsnieres un automātiski piešķir vairāk enerģijas.
Dienā jūs vidēji ieelpojat 28 800 reižu. Tas nozīmē, ka jums ir gigantiskas iespējas ietekmēt savu enerģiju gan pozitīvi, gan negatīvi. Sāciet jau tagad!
Iepazīstināšu jūs ar vienkāršu, bet ļoti efektīvu elpošanas metodi. Nedaudz jāpavingrinās, un jau dažu sekunžu laikā izdosies lieliski atslābināties un smelties enerģiju. Un to var darīt līdztekus citiem darbiem! Elpošana tāpat kā apzināta košļāšana ir jūsu rīcībā kā enerģijas nesējs. Izmantojiet to! Elpošana ar vēderu kā elpošanas metode efektīvi atslābina gan fiziski, gan garīgi.
* Uzlieciet roku sev uz vēdera. Dziļi ieelpojiet caur degunu 4 sekundes. Atslābinieties un ļaujiet vēderam kļūt lielam un mīksti piepūsties, un stipri izvirzīties uz āru.
* Aizturiet elpu uz 4 sekundēm.
* Izelpojiet 8 sekundes caur muti. Tad jūsu vēders atkal ievilksies un roka uz saplakušā vēdera lēnām dosies mugurkaula virzienā.
* Tad ar tukšām plaušām, no kurām tikko izelpojāt gaisu caur muti, aizturiet elpu uz 4 sekundēm.
Elpas aizturēšana beigās uz īsu brīdi rada organismā tādu stāvokli, kādā atrodas orķestris, kad diriģents ir pacēlis zizli: tas ir maksimālā uzmanībā un gatavs visam, kas nāks. Ja jūtat, ka jūsu domas elpošanas laikā peld kaut kur pa tālēm zilajām, tad atkal un atkal centieties norimt līdz apzinātai afirmācijai, piemēram, “es esmu miers”. Ja aizsnaužaties, kas sākumā var gadīties, turpiniet pēc pamošanās. Darbs māca darītāju!
Pildiet šo vienkāršo vingrinājumu 5–10 minūtes vislabāk no rītiem pēc pamošanās un vakarā pirms aizmigšanas. Un liels būs jūsu pārsteigums, cik ievērojami paaugstināsies jūsu enerģijas un līdzsvarotības līmenis jau īsā laikā.
Starp citu, pāris dziļu ieelpu vēderā nodrošinās enerģijas pieplūdumu nogurdinošas videokonferences laikā.
Pats par sevi saprotams, ka apzināto elpošanu varat brīnišķīgi praktizēt, arī dodoties pastaigā brīvā dabā.
Padoms: pirms elpošanas vingrinājuma izšņauciet degunu. Tādējādi jūsu organisms varēs uzņemt vairāk skābekļa no ieelpotā gaisa.
Daba un mežs
Pastaigas dabā pozitīvi ietekmē ķermeni un dvēseli. Tās uzlabo pašvērtējumu, aizdzen drūmas domas un mazina depresīvus simptomus.
Modernā, preventīvā medicīna, par ko es iestājos, ir atzinusi, cik ļoti svarīga veselībai un veiktspējai ir daba un vislabāk – atrašanās mežā.
“Meža peldes” ir šķietami jauns virziens, kas aizvadītajos gados iekarojis pasauli.
Japāņu valodā “shinrin-yoku” nozīmē “peldēties meža atmosfērā”, un kā jēdziens tas radās 1982. gadā, kad japāņu pētnieki parādīja, ka meža peldes dažādos veidos pozitīvi ietekmē veselību un enerģijas līmeni.
Viena mežā pavadīta diena palielina jūsu imūnsistēmas dabisko “killeršūnu” skaitu gandrīz par 40% uz vienu nedēļu.
Par šādu lielisku imūnsistēmas bagātināšanu atbild tā saucamie terpēni jeb meža smaržvielas.
Koki izdala terpēnus, tā sargājot sevi no kaitēkļu uzbrukuma vai signalizējot citiem kokiem, ka arī tiem ir jāieslēdz savi ķīmiskie aizsargmehānismi, jo tuvumā atrodas naidīgi rīmas.
Kad vien varat, smeliet spēku dabā, pēc iespējas – katru dienu. Ejiet pastaigās vai skrieniet brīvā dabā. Ejiet pārgājienos, brauciet ar riteni, dodieties slēpošanas un airēšanas tūrēs. Satiecieties dabā ar biznesa partneriem, ģimeni vai draugiem. Ir tik daudz iespēju, izvēlieties kaut ko – galvenais, brīvā dabā, nevis pieelpotās telpās. Slikti laikapstākļi kā atruna neder.
