Publicitātes foto.

Cigarešu laikmeta beigu sākums. Kā vislabāk cīnīties ar šo kaitīgo ieradumu? 13

Cigarešu smēķēšana visā pasaulē ir galvenais novēršamais priekšlaicīgas nāves un saslimstības cēlonis. Vairāk nekā 7 miljoni cilvēku ik gadu mirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Tostarp arī Eiropā smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu. Tāpēc politiķi, nozares eksperti un zinātnieki jau ilgstoši lauza galvas, kā vislabāk cīnīties ar šo kaitīgo iedzīvotāju ieradumu.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
TV24
Rajevs: Es nesaprotu, kā var atteikties aizstāvēt savu dzimteni! Tev tas karavīra zvērests būs jādod vienalga!
Lasīt citas ziņas

Gadu desmitiem kā galvenie smēķēšanas kontroles mehānismi tika izmantoti nodokļi, dažādi reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi, kā arī mārketinga aktivitātes un citi pasākumi smēķēšanas uzsākšanas atturēšanai un atmešanas veicināšanai. Sekmes ir bijušas ļoti dažādas un bieži tikai ar īslaicīgu efektu.

Piemēram, Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2025. gadā smēķētāju skaits būs aptuveni tikpat liels, cik bija 2010. gadā – apmēram 1,1 miljards cilvēku. Līdz ar to kopumā ir novērojama neliela smēķētāju skaita samazināšanās tendence, tomēr kopējais smēķētāju skaits nemazinās, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Mazināt dūmu kaitējumu

CITI ŠOBRĪD LASA

Ņemot vērā konstanti augsto smēķētāju skaitu un prognozes par tā nemazināšanos, arvien vairāk zinātnieku un nozares speciālistu iesaka fokusēties uz cigarešu smēķēšanas kaitējuma mazināšanu. Ja reiz nav iespējams panākt vispārēju smēķēšanas samazināšanos, jāmazina kaitējums, ko cigaretes nodara cilvēku veselībai.

Pētot smēķēšanas ietekmi uz cilvēka organismu, zinātnieki ir secinājuši, ka tradicionālo cigarešu smēķēšana ir visbīstamākais nikotīna uzņemšanas veids.

Savukārt nikotīns, lai arī ir atkarības izraisītājs, tomēr nav galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis. Galvenais iemesls ir kaitīgās ķīmiskās vielas, kas izdalās cigaretes degšanas laikā un ko ar dūmiem ieelpo gan pats smēķētājs, gan apkārtējie. Tabaka cigaretēs sadeg līdz pat 900°C grādu temperatūrā, radot vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas, kas var izraisīt vēzi un citas saslimšanas.

Tāpēc kaitīgā degšanas procesa novēršana ir virziens, ko aktīvi pēta zinātne, un tieši te varam novērot arī daudzas inovācijas un tehnoloģiskus jaunievedumus. Tā, piemēram, viena no jaunajām tehnoloģijām, kas pamazām nomaina ierastās cigaretes, ir tabakas karsēšanas ierīces. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzkarsēt tabaku temperatūrā zem 350°C, nodrošinot, ka nenotiek aizdegšanās. Līdz ar to nerodas dūmi, bet gan tabakas tvaiki, kas satur par līdz pat 95% mazāk kaitīgo ķīmisko vielu, salīdzinot ar cigarešu dūmiem.

Zinātnes atziņu veiksmīga piemērošana

Lielbritānijas Karaliskā ārstu koledža uzsver: “Tā kā lielākais smēķēšanas kaitējums rodas nevis no nikotīna, bet gan no citām tabakas dūmu sastāvdaļām, mūsdienu smēķētāju paredzamā veselība un dzīves ilgums varētu būtiski uzlaboties, ja sekmētu to, ka pēc iespējas vairāk smēķētāju pāriet uz tādu nikotīna avotu, kas nesatur dūmus”.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, Zviedrija, izmantojot zinātniski pamatotas metodes smēķēšanas apkarošanas jomā, ir kļuvusi par paraugu citām Eiropas valstīm, kā salīdzinoši īsā laikā būtiski samazināt cigarešu patēriņu un smēķēšanas ieradumus iedzīvotāju vidū. Vēl 1980. gadā smēķētāju skaits Zviedrijā sasniedza 35%, bet šobrīd tas tikai nedaudz pārsniedz 5%. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistītās mirstības līmeni.

Zviedrijas smēķēšanas apkarošanas politikas pamatā ir cigarešu nodarītā kaitējuma mazināšana un mazāk kaitīgu smēķēšanas alternatīvu izmantošana cigarešu lietotāju vidū.

Vispopulārākais tradicionālo cigarešu aizstājējs Zviedrijā ir zelējamās tabakas spilventiņi, ko tur dēvē par snuss. Snuss ir reāls pierādījums tam, ka bezdūmu produkti strādā un ir mazāk kaitīgi lietotājiem. Zviedrijas dati parāda, ka, iedzīvotājiem pārejot uz snuss, ievērojami samazinās arī smēķēšanas izraisīto slimību gadījumu skaits, kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs.

Vēl divas valstis, kas pēdējā laikā ļoti lielu uzmanību velta smēķēšanas kaitējuma mazināšanai un jau ir izvirzījušas ambiciozus mērķus, ir Jaunzēlande un Lielbritānija. Jaunzēlandes valdība ir pasludinājusi mērķi panākt, lai līdz 2025. gadam valstī cigaretes smēķētu mazāk nekā 5% iedzīvotāju. Tradicionālās dūmu cigaretes plānots pilnībā izskaust, aizliedzot to pārdošanu iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 2008. gada.

Tāpat no 2025. gada plānots ievērojami samazināt pieļaujamo nikotīna līmeni tabakas produktos, bet jau no 2024. gada tiks būtiski samazināts tabakas produktu tirdzniecības vietu skaits. Jaunzēlandes Veselības ministrija jau iepriekš ir uzsvērusi, ka smēķētāji, kuriem ir grūtības atmest smēķēšanu, var pāriet uz daudz mazāk kaitīgiem produktiem. Tāpēc aizliegums attieksies tikai uz tradicionālajām cigaretēm, bet ne uz jaunajiem produktiem, kā, piemēram, e-cigaretēm un karsējamo tabaku.

Savukārt Lielbritānijas mērķis ir līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas ir brīva no cigarešu dūmiem.

Lielbritānija ir secinājusi, ka elektroniskās cigaretes ir efektīvi izmantojamas smēķēšanas atmešanas procesā. Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānija jau ir panākusi, ka bezdūmu alternatīvas šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%.

Līdzīga nostāja vismaz daļai ārstu ir arī Latvijā. Piemēram, ārsts pulmonologs, medicīnas doktors Viesturs Šiliņs intervijā laikrakstam Diena uzsver: “No loģikas viedokļa degšanas produktu izmantošana ir daudz kaitīgāka bronhu gļotādai, un šā iemesla dēļ es apzināti daudziem hroniskajiem smēķētājiem, kuri nevar pilnībā atteikties no šī netikuma, esmu ieteicis mēģināt pāriet uz šiem līdzekļiem, kas samazinās veselības situācijas pasliktināšanos.”

Daudzu valstu līdzšinējā likumdošana smēķēšanas ierobežošanas jomā ir saglabājusies pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu līmenī, kad tā tika veidota, ņemot vērā tobrīd pieejamās zināšanas.

Tāpēc, līdz ar jauniem zinātnes atklājumiem un jaunām tehnoloģiskām inovācijām, arvien vairāk valstu valdību sliecas mainīt savu pieeju smēķēšanas problēmai un veidot to atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām tabakas kaitējuma mazināšanas jomā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.