Mārtiņš Pužuls par darba aizsardzību un arodslimībām: “Statistika mums rāda bēdīgu ciparu…” 24
“Tas ir ne tikai riskanti, bet arī statistika mums pierāda, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir noticis nelaimes gadījums un ir bijusi nepietiekama šī te uzmanība, ļoti bieži ir saistīta ar to, ka viņš ir cītīgi strādājis, ir strādājis virsstundas un tamlīdzīgi,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” savu komentāru iesāka “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības” (LBAS) darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls, diskutējot par darba aizsardzības jautājumiem un to, kādas problēmas rodas, ja darbinieks ilgstoši nav devies atvaļinājumā, piemēram, veselu gadu strādājis bez atvaļinājuma, kādēļ ir pārguris fiziski un morāli.
“Instruktāžas darba aizsardzībā paraksta divi cilvēki – tātad tas, kurš saņēma instrukciju, un tas, kurš vadīja šo instrukciju. Un tas, kurš vadīja instrukciju, viņam arī ir atbildība. (…) Mēs necenšamies pievērst tādu nopietnu uzmanību [darba aizsardzībai]. Mēs audzēkņiem stāstām, bet reizēm dzīvē tas tādā veidā nesanāk…Ja paskatāmies par tām pašām arodslimībām, kas cilvēkiem parādās, piemēram, 2022.gadā mums ir vairāki cilvēki vismazākajā ketegorijā no 25 līdz 34 gadu vecumam, kuriem nav pieredzes, bet viņš jau ir ieguvis arodslimību, un darba aizsardzības sistēma nav viņam palīdzējusi,” tā pastāstīja LBAS darba aizsardzības speciālists Pužuls. “Iespējams, viņam nebija šajos uzņēmumos, kur viņš strādāja, šīs te darba aizsardzības sistēmas,” pieļāva eksperts.
“Cilvēks, kurš ir nostrādājies, statistika jau mums rāda bēdīgu ciparu,” turpināja uzsvērt Pužuls TV24 raidījumā. “Tie, kas ir pirmreizējie arodslimnieki, viņi ļoti bieži turpina strādāt tieši tajā pašā vietā, kur viņš savu veselību ir sagandējis. Es ļoti priecātos, ja viņš būtu pārcelts citā darba vietā, būtu apguvis kādu citu specialitāti un varētu strādāt. Jo tajā brīdī, kad cilvēks aiziet uz pabalstiem, tad viņam tā dalība šajā darba dzīvē ir aizgājusi projām – viņš cenšas, ka viņam būs tas pabalsts, viņš tur kaut ko varēs saņemt, bet parasti tas pabalsts jau nav,” tā situāciju darba drošības jomā un darba aizsardzības būtisko lomu darbavietās komentēja LBAS eksperts Pužuls.
Kā liecina jaunākā Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošā informācija, tad laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 10. novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 25 nodarbinātie. 2022. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 26 nodarbinātie. 174 cilvēki šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 206 nodarbinātie.
Kopš iepriekšējās VDI informācijas publicēšanas ir notikuši šādi smagi un letāli nelaimes gadījumi:
– vīrietis, 48, klientu apkalpošanas vadītājs, braucot ar automašīnu, cieta ceļus satiksmes negadījumā, kas viņa vadītā automašīnās sadūrās ar pretim braucošo automašīnu;
– vīrietis, 58, metinātājs, komandējuma laikā cieta ceļus satiksmes negadījumā, kas viņa vadītā automašīnās sadūrās ar pretim braucošo automašīnu
– vīrietis iekrita lifta šahtā no 5. stāva;
– vīrietis, 63, automobiļa vadītājs, saņēma sitienu ar piekabes rāmi pa kreiso kāju, jo atradās starp automašīnu un piekabi;
– vīrietim, 63, autobusa vadītājam, vadot autobusu, pēkšņi kļuva slikti, zaudēja samaņu pie stūres, rezultātā autobuss nobrauca no ceļa braucamās daļas un avarēja;
– vīrietis, 40, palīgstrādnieks, kūdras purvā vāca un nesa zarus, viņam palika slikti, sareiba galva, viņš nokrita;
– vīrietis, 41, krāvējs, veicot celtniecības paneļu kraušanu kuģī, uzkāpa uz metāla kasetes (augstums apmēram 2,5 m), kad viņam pēkšņi palika slikti, tāpēc viņš nokrita no kasetes uz piestātnes dzelzsbetona segumu;
– vīrietis, 39, nokrita no jumta un slimnīcā mira;
– sieviete, 24, lietvedības pārzine, piedalījās uzņēmuma rīkotajā spartakiādē un sacensību laikā sāniskas kustības rezultātā guva smagu ceļgala traumu;
– vīrietim, 49, ēku celtniekam, stropējot kravu, uzkrita virsū ģipša plātnes;
– vīrietis, 55, vilcējautomobiļa vadītājs, braucienā Zviedrijā, izkāpjot no automašīnas kabīnes, ar labo kāju paklupa uz akmens, bet kreisā kāja tajā pašā laikā iesprūda starp pakāpieniem, rezultātā kreisā kāja tika izmežģīta;
– sieviete, 47, izpilddirektore, cieta, kad braucot ar automašīnu, uz ceļa notika sadursme ar dzīvnieku;
– vīrietis, projektu vadītājs, inventāra – ugunslampas pieņemšanas laikā konstatēja, ka klients bija ielējis neatļautu šķidrumu; veicot lampas apkopi (izdedzināja nepareizo un sāka pildīt pareizo šķidrumu), notika sprādziens, kā rezultātā vīrietis ar ķermeņa apdegumiem tika nogādāts slimnīcā;
– vīrietis, 49, ēku celtnieks, uzkāpa uz darbā izmantotā koka paaugstinājuma, lai kolēģim padotu darba instrumentus, zaudēja līdzsvaru un atmuguriski nokrita no paaugstinājuma uz bruģa, gūstot smagu galvas traumu;
– vīrietis, 29, palīgstrādnieks, atradās uz salokamām kāpnēm un pie griestiem stiprināja kabeļus, kad zaudēja līdzsvaru un kopā ar piekarināto griesta fragmentu nokrita uz grīdas;
– sieviete, 57, klientu apkalpošanas speciāliste, uzgaidāmajā telpā aizķērās aiz krēsla un krita;
– vīrietis, 32, mēģināja ar roku caur transportiera (konveijera) atveri dabūt ārā iesprūdušo materiālu, brīdī, kad operators palaida iekārtu, cietušajam tika saspiesta roka, mediķi amputēja cietušajam roku, jo nebija iespējams to citādi atbrīvot;
– vīrietis, 53, valdes loceklis, strādājot ar cirkulāro zāģi, nozāģēja sev pirkstus;
– vīrietis, 20, traktora vadītājs, veica cisternas skalošanu pēc kanalizācijas izvešanas, iekāpa transporta līdzeklī un zaudēja samaņu;
– vīrietis, 61, kravas automobiļa vadītājs, komandējuma laikā zaudēja samaņu un nomira.
Šie ir pirmie 20 gadījumi no garā VDI publiskotā saraksta, kādas smagas vai letālas traumas cilvēki guvuši darbā. Visu pilno sarakstu lasiet VDI mājas lapā internetā ŠEIT.
Jau vēstīts, ka VDI no šī gada 21. novembra līdz 18. decembrim īsteno sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus un komunikācijas kampaņu “Esi drošs, ka darbs ir drošs!” par darba aizsardzības jautājumiem.
Ar vairāku komunikācijas kanālu starpniecību plānots uzrunāt pēc iespējas vairāk darba devēju un darbinieku, lai veicinātu izpratni par darba aizsardzības sistēmas un pasākumu nozīmi, nepieciešamību un efektivitāti, tādējādi sekmējot preventīvās kultūras paaugstināšanos darba vidē. Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību darba aizsardzībai, īpaši nozarēs, kurās ir paaugstināts risks nelaimes gadījumiem darbā.
