“Novecošana nav bubulis!” Kā attieksme pret vecumu ietekmē dzīves ilgumu 0
Attieksme pret novecošanu var ietekmēt daudz vairāk, nekā sākotnēji šķiet – gan pašsajūtu, gan veselību un pat dzīves ilgumu. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar pozitīvāku skatījumu uz vecumu biežāk jūtas jaunāki un var dzīvot ilgāk.
“Vecuma diskriminācija var mainīt to, kā mēs uztveram paši sevi,” norādīts Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā par “ageism” jeb vecuma aizspriedumiem. Tas skaidro, kā negatīvi priekšstati un attieksme pret cilvēkiem vecuma dēļ veido nevienlīdzību sabiedrībā.
Tas var ietekmēt arī veselību
Pētījumi rāda, ka attieksmei pret novecošanu var būt tieša saistība ar veselību – cilvēki ar pozitīvāku skatījumu uz vecumu biežāk jūtas jaunāki un dzīvo ilgāk.
Vecuma diskriminācija var skart dažādas paaudzes – arī jaunākus cilvēkus. Tomēr visbiežāk tā ietekmē gados vecākus cilvēkus, un lielākā daļa pētījumu fokusējas tieši uz šo grupu.
Apvienotajā Karalistē aptuveni katrs trešais cilvēks saskaras ar vecuma diskrimināciju vai aizspriedumiem. Savukārt ASV pētījumā 93% no 2000 aptaujātajiem cilvēkiem vecumā no 50 līdz 80 gadiem atzina, ka piedzīvojuši kādu ikdienas vecuma aizspriedumu formu. Interesanti, ka visvairāk izplatītā bija pašiem sevī ieaudzinātā vecuma diskriminācija.
Kā rodas attieksme pret vecumu?
Pētnieki norāda, ka vecuma stereotipi bieži veidojas jau bērnībā – tos ietekmē vecāki, mediji un apkārtējā vide, dažkārt jau no trīs gadu vecuma. Tāpēc tiek uzsvērts, ka izpratne par novecošanu būtu jāveido jau agrīnā vecumā.
“Interesantākais šajā visā ir tas, ka cilvēki, kas diskriminē citus pēc vecuma, paši kādā brīdī arī noveco,” norāda eksperts no Kanādas Makmāsteras Universitātes.
Stereotipi var ietekmēt pašsajūtu
Negatīvi priekšstati par vecumu var ietekmēt ikdienu – piemēram, mazināt vēlmi mācīties ko jaunu vai radīt mazāku pārliecību par sevi.
Bieži tas notiek tāpēc, ka cilvēks pats sāk pieņemt sabiedrībā dzirdētos stereotipus un neapzināti pielāgo tiem savu uzvedību.
Pētījumi rāda arī to, ka, ja pirms kāda uzdevuma tiek atgādināts vecums, tas var radīt papildu satraukumu un līdz ar to pasliktināt sniegumu.
Novecošana nav ierobežojums
Pētnieki uzsver, ka cilvēku spējas var attīstīties arī vecumā – gan ķermenis, gan prāts ir trenējami, un vecums pats par sevi nenosaka ierobežojumus tam, ko iespējams sasniegt.
Pētījumi pat rāda, ka pozitīva attieksme pret novecošanu var būt saistīta ar ilgāku dzīvi. Jeila Universitātes profesore atklājusi, ka cilvēki ar pozitīvāku attieksmi pret vecumu var dzīvot vidēji par 7,5 gadiem ilgāk nekā tie, kuriem šī attieksme ir negatīvāka.
Kā veidot veselīgāku skatījumu uz vecumu?
Vecuma stereotipu mazināšana notiek gan sabiedrības līmenī, gan katram individuāli. Īpaši svarīga ir dažādu paaudžu saskarsme un iespēja cilvēkiem dažādos vecumos biežāk mijiedarboties.
Pētījumi rāda, ka aktivitātes, kurās iesaistās dažādu paaudžu cilvēki, var palīdzēt mazināt aizspriedumus pret vecumu. Savukārt vietās, kur starp paaudzēm ir ciešākas sociālās saites, piemēram, tā dēvētajās “zilajās zonās”, cilvēki biežāk dzīvo ilgāk un jūtas mazāk vientuļi. Šīs “zilās zonas” ir reģioni pasaulē, kuros iedzīvotāji vidēji sasniedz īpaši lielu vecumu – nereti 90 līdz 100 un vairāk gadu –, vienlaikus saglabājot salīdzinoši labu veselību.
Pētnieki arī norāda, ka gan bērniem, gan gados vecākiem cilvēkiem ir svarīgs apkārtējo atbalsts un sociālie kontakti.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
